Preces: 0
Par summu: 0 EUR
Apskatīt grozu »
PRODUKTU GRUPAS
Akcijas
INFORMĀCIJA

Cik daudz un kādas minerālvielas mums ir nepieciešamas?




Tāpat kā olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti un vitamīni, mūsu ikdienas uzturā tikpat nepieciešamas ir arī minerālvielas, kas ir neaizstājamas organisma fizioloģisko un bioķīmisko funkciju veikšanai.


Nepieciešamās minerālvielas  tiek iedalītas divās grupās - makroelementi (makrominerālvielas), kuras cilvēka organismam nepieciešams uzņemt vairāk kā 100 mg diennaktī  (kalcijs, fosfors, kālijs, nātrijs, magnijs, hlors), un mikroelementi, kuras nepieciešams uzņemt mazāk kā 100mg diennaktī.

Būtiski nozīmīgi un nepieciešami mikroelementi ir dzelzs, jods, cinks, selēns, varš, hroms, molibdēns. Minerālvielas mūsu organismā nokļūst ar daudzveidīgu uzturu, ūdeni un gaisu. Lai pietiekošā daudzumā ar uzturu uzņemtu vajadzīgās minerālvielas, tam jāietver sevī pietiekošā daudzumā graudu produkti, pākšaugi, lapu dārzeņi, gaļas un piena produkti.


Kalcijs - makroelements. Cilvēka organismā ir aptuveni 1400g kalcija, no kura 99% atrodas kaulu sastāvā, pārējais kalcijs atrodas asinīs un audu šūnās. Absolūti nepieciešams normālai kaulu - muskuļu sistēmas attīstībai un darbībai. Piedalās asins reces un nervu sistēmas darbībā. Lai ar uzturu uzņemtai kalcijs varētu uzsūkties no zarnu trakta, nepieciešams ir D vitamīns. D vitamīns arī nodrošina kalcija uzkrāšanos kaulos, tādējādi stiprinot kaulu sistēmu. Ja bērniem trūkst D vitamīns attīstās rahīts - hronisks kalcija deficīts organismā, kas izpaužās kā kaulu attīstības traucējumi ar galvaskausa, krūšukurvja un kāju deformācijām. Kalcija daudzums kaulos var samazināties arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, sievietēm menopauzālā periodā, veciem cilvēkiem, var  attīstīties osteoporoze, palielinās kaulu trauslums un palēninās todzīšanas spēja pēc lūzumiem.


Cilvēkam dienā jāuzņem 1 - 1,2 g kalcija, bet bērniem, sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā pat vairāk. Ilgstoša stresa laikā var samazināties kalcija uzsūkšanās no zarnu trakta, savukārt kafijas dzērājiem palielinās kalcija izvadīšana no organisma.


Uztura avoti -  piena produkti ir galvenie kalcija avoti. No dārzeņiem bagāti ar kalciju ir brokāļi, kāposti, spināti, puķkāposti, sparģeļi, pākšaugi.


Magnijs - makroelements. Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 21 - 28 g magnija. Puse no tā atrodas kaulos, viena trešdaļa sirds un skeleta muskuļos, bet pārējais asins plazmā un citos audos .Kā neaizstājams papildelements organismā piedalās daudzās bioķīmiskās reakcijās (vairāk kā 300). Magnijs ietilpst arī dauzu fermensistēmu sastāvā un piedalās olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņā.


Cilvēkam dienā jāuzņem ap 300 - 350 mg magnija.


Uztura avoti - bagāti ar magniju ir rieksti, pākšaugi, spināti, soja, krevetes, moluski, austeres, krabji, mazākā daudzumā magnijs atrodams aknās, liellopu gaļā.


Dzelzs - absolūti nepieciešams mikroelements. Dzelzs organismā vajadzīgs hemoglobīna sintēzei (ražošanai). Hemoglobīns ( galvenā sarkano asins šūnu - eritrocītu sastāvdaļa) organismā ir galvenais skābekļa pārnesējs (transportētājs),  bez tā vēl kā papildelements  piedalās daudzās organismam svarīgās bioķīmiskās reakcijās. Dzelzs trūkuma rezultātā attīstās mazasinība (anēmija) - bālums, izteikts nogurums,nespēks, miegainība, galvassāpes utt.  Dzelzs arī nepieciešams veselu imūnās sistēmas balto asinsšūnu attīstībai, tāpēc dzelzs deficīta gadījumā organismam ir pazemināta spēja cīnīties ar infekcijām. Sievietēm grūtniecības, bērna zīdīšanas un menstruāciju periodos palielinās vajadzība pēc dzelzs.


Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešams uzņemt 10 - 18 mg dzelzs.


Uztura avoti - visa veida gaļa, zemenes, melnās plu'mes, kvieši, zaļie dārzeņi, pākšaugi.


Cinks -  būtiski nepieciešams mikroelements, kura kopējais daudzums cilvēka organismā ir aptuveni 2 g. Cinks nepieciešams normālai ādas, matu, nagu augšanai, kā arī labai brūču dzīšanai, jo spēlē svarīgu lomu  olbaltumvielu (organisma būves materiāls, kā ķieģeļi mājai) sintēzē un šūnu ģenētiskās informācijas kopēšanā( pārnešanā) šūnu dalīšanās un augšanas laikā.


Cinks ir absolūti nepieciešams  veselas imūnās sistēmas darbībai, lai pilnvērtīgi varētu cīnīties ar infekcijām un audzējiem. Ir ziņas,ka hronisks cinka trūkums organismā var radīt labvēlīgus apstākļus vēža attīstībai. Cinks piedalās arī organisma atindēšanā no alkahola.


Cilvēkam dienā jāuzņem ap 12 - 15 mg cinka.


Uztura avoti - liellopu gaļa, aknas, jūras produkti (austeres, moluski), burkāni, zirņi, auzu pārslas, rieksti.


Selēns - ir būtiski nepieciešams mikroelements - antioksidants un ir mūsu organisma dabiska sastāvdaļa. Tas ir kaulu un zobu būvmateriāls, bet plaušās, aknās un nierēs tas atrodās kā fermentu sastāvdaļa un veic dzīvībai svarīgas funkcijas. Kopā ar vitamīniem - antioksidantiem - beta karotīnu, C un E vit., selēns kā galvenais mikroelements - antioksidants veido organisma dabīgo antioksidatīvo sistēmu un darbojas par brīvo radikāļu uztvērēju, piesaistot sev agresīvās molekulas un padarot tās nekaitīgas. tādēļ selēns tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem dabīgajiem antikancerogēniem (vielas, kas palīdz novērst ļaundabīgo audzēju -vēža u.c. attīstību).


Selēns iedarbojas arī uz indīgiem smagiem metāliem (svinu, kadmiju, dzīvsudrabu), kurus cilvēks uzņem ar pārtiku,  inaktivējot un izvadot no organisma šīs kaitīgās vielas. Pietiekošs selēna, beta karotīna un C un E vitamīnu daudzums organismā nodrošina antioksidatīvās aizsargsistēmas un imūnās sistēmas efektīvu darbību, pasargājot no tādu slimību attīstības kā sirds un asinsvadu slimības (miokarda infarkts, insulti), aterosklerozes, vecuma kataraktas, ļaundabīgo audzēju u.c. attīstības.


Uztura avoti - jūras produkti, gaļa, nieres, aknas, olas.  Augi - pākšaugi, citrusaugi, bumbuļaugi, sakņaug, rieksti, kolrābji ir bagātīgi selēna avoti, tomēr selēna daudzums tajos atkarīgs no tā daudzuma augsnē.


Varš - būtiski nepieciešamais mikroelements. Cilvēka organismā varš kopā ar dzelzi piedalās sarkano asinsšūnu (eritrocītu) attīstībā, ietilpst nervu šķiedru apvalku un kollagēna sastāvā.Varam piemīt arī antioksidanta īpašības. Stiprina imūno sistēmu.


Cilvēkam dienā jāsaņem 2 - 3mg vara dienā.


Uztura avoti - jūras produkti, gaļa, aknas, rieksti, ķirši, kakao.


Molibdēns - viens no būtiski nepieciešamajiem mikroelementiem. Piedalās daudzās organismam svarīgās bioķīmiskās reakcijās, paātrina urīnskābes izvadīšanu no organisma.


Nepieciešamais daudzums diennaktī 0,15- 0,5 mg.


Uztura avoti - molibdēna uzņemšana (tāpat kā selēna ) atkarīga no ģeoloģiskās vides. Tā uzņemtais daudzums ir liels, ja ir augsts molibdēna līmenis augsnē. Dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļi, izņemot aknas, satur maz molibdēna. Turpretī   daži augu dabas produkti ir bagāti ar molibdēnu - griķi, pupas, sojas pupas, auzas.


Hroms - būtiski nepieciešams mikroelements. Galvenā hroma loma organismā - piedalās cukura līmeņa asinīs regulācijā. Darbojās kopā ar hormonu - insulīnu cukura pārvietošanā no asinīm uz šūnām. Organisma vajadzība pēc hroma pieaug sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.


Nepieciešamais vidējais hroma diennakts daudzums 0,05 - 0,2 mg


Uztura avoti - raugs, aknas, gaļa, siers, pupas, zirņi.


Jods - viens no būtiski nepieciešamajiem, dzīvībai svarīgiem mikroelementiem. Galvenā funkcija organismā - jods kā pamatelements ir absolūti nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzē (ražošanā)., kas stimulē vielmaiņu, nervu sistēmas un sirdsdarbību. Joda trūkuma gadījumā attīstās smagi garīgi un fiziski traucējumi. Ja jods trūkst bērnībā attīstās smagi augšanas un psihiskās attīstības traucējumi bērniem (kretīnisms).


Dienā nepieciešamas pieaugušam cilvēkam uzņemt 0,15 mg joda. Grūtniecības un bērna zīdīšanas periodos nepieciešams lielāks joda daudzums organismā  aptuveni 0,175 mg.


Uztura avoti -   jūras dzīvnieku produkti satur daudz joda, jods atrodams nelielā daudzumā arī pienā, olās.  


Izmantotā literatūra: Mary Dan Eades, The doctor's complete guide to vitamins and minerals 1994, p. 24 - 128.

I. Purviņš Praktiskā farmakoloģija, 1994. 173 - 207 lpp.
D. Baumane Selēns un vitamīni - aizsargs pret radikāļiem Materi medica 2/95 12 - 16 lpp
I. Rozenštoka Vēzis un mikroelementi uzturā Latvijas Ārsta 2/97 90 - 92 lpp.